SVID analīze – kopsavilkums

SVID analīze – kopsavilkums

Starptautiskā projekta “Zaļā publiskā iepirkuma atbalsta institūcijas inovatīvām un ilgtspējīgām institucionālām pārmaiņām” (GreenS) apmācību programmā par zaļā iepirkuma piemērošanu pašvaldību publiskajos iepirkumos, kas tika rīkota no 2016.gada 26.oktobra līdz 2016.gada 15.decembrim, SVID uzdevums tika ietverts kā praktiska nodarbība apmācību dalībniekiem ar mērķi veikt to pārstāvēto institūciju un organizāciju novērtēšanu, izanalizējot stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus zaļā publiskā iepirkuma veiksmīgai ieviešanai.

SVID uzdevums tika dots izpildei dalībniekiem desmit Latvijas pilsētās – Bauska, Ludza, Daugavpils, Valmiera, Liepāja, Madona, Dobele, Ventspils, Mārupe un Rīga, kur tiek kopsummā 306 cilvēki tika dalīti grupās no 4 līdz 6 personas, un tādējādi atkarībā no dalībnieku skaita tika veidotas 4 līdz 5 grupas.

Apkopojot dalībnieku sniegtās atbildes var secināt, ka organizācijās un iestādēs ir identificētas līdzīgas iekšējās īpašības un ārējie faktori, salīdzinot to sniegtās atbildes starp pilsētām. Bet interesanti atzīmēt, ka dažās institūcijās identificētās stiprās puses citās institūcijās ir atzīmētas kā vājās puses, un, savukārt, iespējas, kas ir minētās, tiek mazinātas ar nosauktajiem draudiem.

Līdz ar to ir jāmin, ka starp galvenajām stiprajām pusēm ir nosauktas:

  • Uz attīstību tendēts personāls, komanda, kas vēlas un ir ieinteresēta īstenot zaļo publisko iepirkumu, zaļi domājoša organizācija – novads, koncepcija, kas paredz darbinieku izglītošanās, apmācības;
  • Zināšanas, kompetence, iepriekšējā iepirkumu organizēšanas pieredze;
  • Politiskā iniciatīva un vadības atbalsts;
  • Ilgtermiņa domāšana, ekonomija un attīstība;
  • Izmaksu samazinājums ilgtermiņā, saimnieciskais izdevīgums.

Kā galvenās vājās puses ir nosauktas:

  • Pieredzes un zināšanu trūkums zaļo publisko iepirkumu tehnisko specifikāciju izstrādē un kritēriju noteikšanā;
  • Speciālistu, laika un finanšu līdzekļu trūkums;
  • Vadības atbalsta trūkums.

No augstāk minētā uzskaitījuma organizāciju stipro un vājo pušu īpašībās var secināt, ka iestādēm ir dažāda gatavība pārmaiņām, un tās sastapsies ar dažādiem izaicinājumiem, ieviešot zaļo publisko iepirkumu, kas kā obligāta prasība ar Publisko iepirkumu likumu ir noteikta no 2017.gada 1.marta.

Ārējie faktori, kas var ietekmēt organizāciju, institūciju spēju ieviest zaļos publiskos iepirkumus, ir apkārtējās iespējas un potenciālie draudi.

Kā galvenās iespējas ir nosauktas:

  • Elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS);
  • Preču un pakalpojumu pieejamība;
  • Iespēja piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus;
  • Zaļo preču un pakalpojumu tirgus attīstība;
  • Samazināts enerģijas patēriņš, vides aizsardzība, samazināta kaitīgā ietekme uz vidi, veselīgāka sabiedrība;
  • Normatīvā regulējuma Latvijā un Eiropas Savienībā esamība, informatīvais atbalsts, apmācības un semināri par zaļo publisko iepirkumu;
  • Tirgus izpēte un sarunas ar vietējiem uzņēmējiem.

Kā galvenie draudi tiek uztverti:

  • Līgumsaistību nepildīšana, maldināšana, kontroles trūkums;
  • Konkurences samazināšanās, ierobežošana;
  • Nepietiekams tirgus piedāvājums un šaurs piegādātāju loks;
  • Sūdzības, strīdi par prasībām, nezinoši un neatbilstoši piegādātāji, iepirkumu pārtraukšana;
  • Ārējo ekspertu trūkums, neskaidrs normatīvais regulējums, metodiku trūkums;
  • Pašvaldības finansējuma trūkums;
  • Eiropas Savienības noteikumu rāmis, kas neņem vērā vietējās īpatnības un represīvā birokrātija no valsts iestāžu puses;
  • Sabiedrības neizglītotība par zaļā publiskā iepirkuma jautājumiem.

 SVID analīze kā praktiskais uzdevums tika piedāvāts apmācību dalībniekiem, lai veicinātu klātesošo iepirkumu speciālistu, juristu, ekspertu un vadības rīcību uzlabot vai mainīt kārtību un procesus organizācijas iekšienē, kā arī lai veicinātu izpratni par ārējiem faktoriem, ar kuriem tiem ir jārēķinās ikdienā strādājot ar zaļiem publiskiem iepirkumiem.